Gads sākas ar jaunu čempionu

Saitā http://fotki.lv/lv/tiesnesis/787166/ apskatāmi Daiņa Sūnas fotografētie 8.janvāra sacensības momenti (sākumā viens – laureātu trio).
Jaunais gads erudītu sabiedrībā sākās ar atklātā individuālā čempionāta (AIČ) fināldaļu. Šī Viktora Insberga ideja izrādās veiksmīgs dažādojums erudīcijas samērošanai, kas LEL rāmjos notiek vairāk rakstiskās formās. Ja atskatās uz nelielo pasākuma vēsturi, katrs no trim AIČ noticis citā vietā, ar citādu datorizācijas pakāpi, ar atšķirīgām niansēm noteikumos, bet saglabājot kopīgu stratēģiju. Tie kas netika finālistos, labprāt veidoja skatītāju masu, un arī skatītāju līdzdarbošanās katru reizi bijusi savādākā formā. Šoreiz – ja neviens no abiem duelantiem nespēja sniegt pareizu atbildi, jautājumu pāradresēja pārējai publikai, un ātrākais gudrinieks tika pie 2-3 „Laimas” konfektēm. Racionāli nesasniedzamā veidā, konfekšu maisiņa svars bija prognozēts gandrīz pareizi, laikam divu pēdējo atbilžu zinātājiem nācās iztikt ar morālu gandarījumu vien.
Atgādinu, decembrī izpildītais tests (pēc darbaļaužu lūguma – šoreiz maratontests 150 jautājumu garumā „ Lielais trusis”) atlasīja 12 erudītākos, kuru savstarpējais rangs jeb sarindojums netika publiskots līdz fināldienai – 8.janvārim. Papildus problēma vīdēja apstāklī, ka četriem AIČ finālistiem tajā pašā sestdienas rītā bija jācīnās Radio L5 pusfinālos, kuru izloze bija atstāta uz spēles rītu, un abu sacensību grafiki nedaudz pārklājās. Radiospēles izloze no šī skatpunkta izrādījās veiksmīga, un viens konkurss otram pilnīgi netraucēja. Starp citu, pēc 5-minūšu pārgājiena no vienas centra mājas uz otru, trīs no četriem radiopusfinālistiem savus pirmos mačus uzvarēja, vienīgi šo rindu autors piekāpās konkurentam.
Pēc prezidentes ievadrunas sacensības tiesnesis V.Insbergs atgādināja noteikumus un stādīja priekšā savu komandu – Anitu Zaļaiskalni pie datora un Daini Sūnu pie rezultātu reģistrācijas. Sarūpētie jautājumi bija sadalīti pa 16 tēmām, un katram konkursantam katrā mačā bija iespēja izvairīties no 1-2 tēmām, kuras liekas svešākas vai slidenākas. Ievēroju, ka sacensību otrajā pusē dalībnieki vairākkārt atteicās no tēmas „Cilvēks”, varbūt manot, ka liela daļa jautājumu pasmelti no medicīnas dziļumiem. Jābūt vienai atvilknei, kur samesti labi, bet normālās tēmās nepiemēroti jautājumi, un te atkal jāsaka, ka trijos notikušos čempionātos šī tēma saukusies katrreiz savādāk – šoreiz „Šis un tas”. Pēc atbildēšanas režīma jautājumi varēja gadīties triju veidu: parastie (ar apdomas laiku 40 sekundes), izvēles A vai B, un pakāpeniskie – ar papildinformācijas izsniegšanu vairākās porcijās.
Un tā, čempionāta fināldaļa sākas ar dueli starp ranga 8.un9. vietu turētājiem : pagājušā čempionāta finālists Atis Rukšāns pret Albertu Auziņu – LEL debitantu, kas līdz šim sasniedzis respektējamus rezultātus RadioL5. Abi rāda augstu erudīcijas līmeni, tomēr Atis izrādās sekmīgāks un uzvar 8:6. Pirmā mača pēdējais jautājums izrādās ar vēl sevišķu atbildēšanas režīmu – lai abi godīgi un neatkarīgi dabā parādītu prasīto tenisa tiesneša žestu, viens sacensonis tiek lūgts uz brītiņu atstāt šo telpu.
Vispār čempionāta finālsacensība liekas kvalitatīva gan jautājumu, gan atbilžu, gan sportiskās intrigas griezumā. Reizēm žēl par vienmīnusa sistēmu, ka katrā mačā vienam jākrīt, bet neko darīt – no vienas puses, katram mačam jābūt saprātīga garuma, no otras – sacensības koplaiks nevar būt daudz garāks kā ir. Pēc finiša varēja konstatēt, ka no 12 mačiem seši beigušies ar viena punkta pārsvaru (divi no tiem - pagarinājumā). Pēc 1.kārtas izrādās, ka divi no pirmā astoņnieka tomēr zaudējuši rangā zemākiem pretiniekiem. Pēc 2.kārtas - kaujas laukā paliek tikai tie četri erudīti, kas aizņem augšējās četras pozīcijas pēc atlases rādītājiem. Arī pēdējās četras cīņas bija zinātniski augstā līmenī un sportiski intriģējošas. Līdzšinējais divkārtējais čempions Ivars Turovskis izcīnīja vietu finālmačā, tomēr nespēja pārspēt pēdējo konkurentu. Kā jauno čempionu un lielās balvas ieguvēju suminājām Jāni Barbanu, starp citu, arī atlases testa līderi. Turnīra trešais laureāts – Ojārs Kaņepājs, pavisam jauna seja erudītu pulkā. Nelielas patīkamas balvas tika katram no 12 finālistiem. Vairumam skatītāju un dalībnieku varbūt pat vērtīgāks guvums likās zināšanu graudi, tas ir, pirmoreiz dzirdēti vai sen aizmirsti fakti no konkursa jautājumu-atbilžu straumes.
Pa visu notikumiem bagāto dienu atceros tikai divus momentus pēdējā trešdaļā, kad tiesneša lēmumi likās diskutējami. Duelantiem tika uzdots izteikt debesspuses ģeogrāfisku saīsinājumu ar angļu alfabēta burtiem, bet viens no viņiem saīsināja virziena latvisko nosaukumu – angļu valoda nav skaidri lūgta, un latīņu burti vien sanākot ; tomēr latviskā versija netika novērtēta pozitīvi. Izvēles jautājumā (AvaiB) par labu uzvedību abi spēlētāji domāja, ka augšup pa kāpnēm dāma jālaiž pa priekšu, tiesnesis katram piešķīra pa punktam, skaļu diskusiju nebija, bet liekas, vairums publikas bija citādās domās. Gadsimtos gan mainījušies tikumi un sieviešu tērpi, bet vēl 2005.g. izdotā vienkāršā L.Vjateres grāmatiņā „Vienmēr pieklājīgs” ieteikts kungam vai jauneklim augšup kāpt pirmajam. Bija arī citas sadzīviskas izvēles, sākot ar eventuāli dzīvībai svarīgo – ap kuru galu apejams stāvošs tramvajs, bet par citām izvēlēm šaubas neradās. Čempionāta tehniskā puse progresē ar katru gadu, tomēr raitai tēmu izvēlei no tāfeles būtu vēlami 16 magnētiņi. Kopumā pasākums noteikti vērtējams kā izdevies. Labi apzinos, ka tas gan prasīja pamatīgus sagatavošanās darbus. Bet vai atklātajam čempionātam izdosies piesaistīt plašāku konkursantu un mediju uzmanību, paliek nākotnes jautājums.
Uldis Apsalons