Atklātais individuālais erudīcijas čempionāts: retrrospekcija

LEL 2010.g. 11. decembra sacensības rezultāti
( LEL 2011.g. atklātā individuālā čempionāta priekšsacīkstes)*

Vieta Uzvārds Vārds Punkti ( max 300)


1. Barbans Jānis 211.5
2.-3. Bajārs Gunārs 204.5
2.-3. Turovskis Ivars 204.5
4. Kaņepājs Ojārs 198.5
5. Veidemanis Pēteris 195
6. Rukšāns Atis 189
7. Apsalons Uldis 187.5
8. Krievs Ēvalds 181
9.-10. Ļaksa Maija 170.5
9.-10. Skrastiņš Kārlis 170.5
11. Šeške Ingrīda 169.5
12. Vīnzarāja Sibilla 168
13. Zellis Juris 163
14. Purnis Ivars 162.5
15. Līviņa Baiba 159.5
16. Krūze Inta 157.5
17. Trumpele Ilze 157
18. Kalniņa Lilija 155
19. Alksnis Jānis 149.5
20. Žaggere Ingrīda 149
21. Irbe Ārijs 148.5
22. Valdmanis Aivars 145.5
23. Pošiva Dace 144
24. Mauriņš Ivars 143
25. Dombrovska Baiba 139.5
26. Jansone Daina 129
27. Vabulis Vilnis 126
28. Trumpele Rita 124.5
29. Valdmane Elga 123.5
30. Barščevska Silvija 110.5
31. Geiba Ārija 104.5


Piezīmes: *Vērtēti ir tikai LEL biedru rezultāti.



Tā viņš bija (atskats uz induviduālā čempionāta norisi)
Kā jau visi droši vien būs dzirdējuši, redzējuši vai kādā nebūt citā veidā manījuši, pagājušo sestdien( 8. janvārī) notika Latvijas erudīcijas čempionāta fināls. Izklausās visnotaļ skarbi, un tā arī bija. Lielākoties Viktora Insberga un mazākoties Anitas Zaļaiskalnes sagatavotos šādam pasākumam atbilstoši skarbos jautājumus lieliski papildināja ne mazāk skarbie klimatiskie apstākļi mājīgajā RTU 301. (ja nemaldos) auditorijā.
Ierodoties uz pasākumu no cita skarbas vietas - "Lieliskā piecinieka" pusfināla -, vispirms konstatēju ļoti patīkamu faktu - priekšsacīkstes es biju noslēdzis kā līderis, un tas nozīmēja, ka pirmajā kārtā man nebija jāpiedalās. Šo laiku es varēju veltīt tādām izglītojošām nodarbēm kā zivju nārsta vērošana peļķēs uz grīdas vai arī ledus kristālu audzēšana skropstās un uzacīs.
Ceturtdaļfinālā gan vajadzēja iziet auditorijas priekšā arī man, turklāt pretinieks bija vairāk nekā cienījams - Atis Rukšāns. Šoreiz biju izvēlējies ārkārtīgi viltīgu stratēģiju - izslēgt no spēles nevis tās tēmas, ko nezinu es, bet gan tās tēmas, ko labi zina pretinieks, un tas laikam arī šoreiz izšķīra dueļa likteni. Pateicoties dažām fantastiski stulbām kļūdām (sajuka Benedikts ar Jāni Pāvilu, piemēram) nonācu neapskaužamā situācijā, kad vajadzēja izdarīt apmēram to pašu, ko Latvijas hokeja izlasei 2005. gadā pret Baltkrieviju - pašās spēles beigās atspēlēt divu vārtu deficītu. Neticamā veidā tas arī izdevās un papildjautājumā, pateicoties mobingam un bosingam, izrāvu laimīgu uzvaru.
Pusfinālā pretī stājās man mazāk zināms, bet tādēļ ne mazāk cienījams pretinieks - Ojārs Kaņepājs. Ja godīgi, pašu dueli neatceros, jo tas bija sen. Atceros tikai, kā kaut kādā brīdī kārtējo reizi ļoti spēcīgi izjutu, ka vairumam manu pretinieku ir lielas priekšrocības jautājumos par lietām, kas saistītas ar pagājušā gadsimta otro pusi. Bet uzvaru izdevās izcīnīt tik un tā - 9:8 un vieta finālā garantēta.
Finālā pretī stājās viscienījamākais no pretiniekiem - Ivars Turovskis. Kā jau ierasts, sajutu, ka mana dzīves pieredze, salīdzinot ar pretiniekiem, brīžiem ir nepietiekami gara, tomēr uzvara galu galā atnāca, turklāt negaidīti pārliecinoša - skatos rezultātu tabulā un redzu, ka uzvarējis ar 12:9. Man gan pašam atmiņā palicis, ka bija tikai 11 punkti, bet gan jau kļūdos un lietas būtību tas arī nemaina.
Pēc tam notika apbalvošana, diplomu sniegšana, roku spiešana un fotografēšana, un tad jau arī bija jādodas prom. Un bija jau arī laiks, jo ūdens līmenis auditorijā pamazām sāka tuvoties kritiskajai robežai. Lai gan debates par angļu un latviešu alfabētu atšķirībām turpinājās vēl arī pēc manas aiziešanas.

Tāds, lūk, man briesmīgs stāsts.

Paldies visiem pasākuma rīkotājiem, kuri, uzņemoties šo pienākumu, atsakās no iespējas pašiem cīnīties par balvām. Paldies arī atbalstītājiem un uz tikšanos kaut kad.

Ar cieņu,
Jānis Barbans