Manā praksē bieži gadās klupšanas akmeņi, kas nereti noved pie dīvainām peripetijām no kurām pats smagi ciešu, šoreiz pat divi. Čempionāts negaidīti vadībai un tiesnešiem izrādījās negaidīti sarežģīts. Vispirms jau mūsu telpas okupēja spageti inženieri, mūsu līgai nācās sacensties trijās auditorijās, kas sagādāja neērtības gan dalībniekiem un pats galvenais organizatoriem un tiesnešiem. Viss sākās ar aizkavēšanos. Šis nebūs humora pilns atskats uz čempionāta veiksmēm un neveiksmēm atsevišķiem dalībniekiem, bet traģikomiska manu neveiksmju konstatācija.
Trillera pirmā sērija - zviedru un latviešu mīklas risināšana. Mūsu auditorijā veikli izdalīja mīklas un pēc signāla visi steidzīgi klusu domās sāka risināt mīklas, zīmuļi un gumijas uzvedās rātni un netrokšņoja, čaukstēja tikai papīrs. Pats nepamanīju, ka zviedru mīkla man nav iedota. Latviešu mīkla nepilnās 40 minūtēs būtībā bija atrisināta, izņemot Ubsunūru un Plostbārdi, kurus visādi pūlējos izspiest no atmiņas vēl apmēram 10 minūtes. Biju labā garastāvoklī,... bet cilvēks domā, Dieviņš dara. Kad noplaka drūzma pie risinājumu dēļa (sienas), man pārskrēja auksti šermuļi par kauliem - zviedru mīkla man netika iedota un negribot par velti 10 minūtes noslaistījos. Steidzīgi griezos pie Viktora, bet manas iebildes viņš nepieņēma, jo sacensību nolikumā esot teikts, ka mīklas risina pa divām. Nu ko tu protestēsi un tā nu izrādījos bez vainas vainīgs. Mīnus 22, vēlāk pat izrādījās 23, muļķīgas kļūdas dēļ - lekanora vietā biju ierakstījis lekanors. Nu riktīga profesora izklaidība! Paņēmu tukšu zviedru mīklu un pēc tam intereses pēc atrisināju 12 minūtēs, kā vēlāk izrādījās kļūdījos vienā vietā - tā nīderlandiešu komponista Laso vietā ierakstījis biju Loss (latiniski - Lassus). Tā, nu -4 vietā man -23. Man pavisam sašļuka dūša, tāpat kā dinamiešu hokejistiem.
Trillera otrā sērija - bilžu un temātiskā mīkla. veicās labi, ir laiks pietika, ir pensionāra atmiņa strādāja kā nākas. Vēlāk, kad sarūgtinājums izsīka, uzjautrinājos par savu neatjautību bilžu mīklā, jo neatpazinu mutautu un papardi - adianti. Bet otro reizi mūžā izgāzos savā orientēšanās sportā, tas zēniņš mani piespieda "Magnēta" vietā ierakstīt "Jaunība" - bija vienu brīdi tādas sacensības. Tematiskā mīklā, no kuras ļoti baidījos, veicās labi.
Trillera trešā sērija - horvātu un klasiskā mīkla. Horvātu mīklā veicās, bet... klasiskajā! Nu kronis! Jorēna Raituma mīklas parasti problēmas nesagādāja, bet šoreiz mani samulsināja viņa pseidonīms un līdu kaut no ādas ārā, lai atrastu atbilstošus svešvārdus, tā vietā, lai domās pārlapotu Latviešu literāro vārdnīcu (LLVV). Kopā ar laika trūkumu, tas noveda pie daudziem caurumiem režģī. Savā laikā runāju ar Jorēnu par to, ka latviešu valodu vajadzētu popularizēt krustenēs. Kas to varēja iedomāties, ka uzvelšu sev akmeni uz galvas nākotnē.
Tagad par citām lietām - mājās paskatījos milzīgā pasaules atlantā, kurš izdots Anglijā. Tur Uvs-nuur, atrodas tikai Mongolijā, pat ne daļēji Tuvā, droši vien savā laikā soveti bija pārbīdījuši robežu. Laikam esmu pazaudējis mēra un humora sajūtu.
Manis ļoti cienītajam Viktoram vajadzētu būt principiālam līdz galam, nevis pasmaidīt par Ikšķiles taurētāja amizieri ar blakussēdētāju. Ir taču sacensību nolikumā ierakstīts, ka sarunas un konsultācijas risināšanas laikā ir noliegtas. Vai ne? Paamizierēties var taču starpbrīžos.
Uff... izkratīju sirdi, palika vieglāk. Gaidīšu nākamo čempionātu un protestēšu pie jebkuras izdevības. Ha-ha! Tas jokam. Varbūt kāds jūtas apvainots, lai piedod man. Tā nu ir, ka ir 37. vieta sešpadsmitās vietā.
Nelaimes putna vietā bija Ārijs. Čau visiem.
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru