„Lielā Truša” baravikas, karbonāti, oktobri, sēļi, skābumi, Šveiki un citas lietas

Jāatvainojas, ka 3. individuālā čempionāta priekšsacīkšu rezultāti nonākuši pie nepacietīgajiem ieinteresētajiem interesentiem tik vēlu. Tam bija divi iemesli. Pirmkārt, V.I. aizņemtība pamatdarbā – kā nekā ir gada beigas. Otrkārt, lielais darba apjoms, lai izlabotu darbus. Tas ir lielākais konkurss, kādu esmu sastādījis LEL karjeras laikā, un lielākais tas arī paliks. Konstatēju, ka laiku patērēju tik pat, cik labojot trīs rudens nodarbību rezultātus kopā. Rezultāti atrodami raksta beigās. Finālā tikušais divpadsmitnieks dots alfabēta secībā; iegūto punktu skaits un vieta priekšsacīkstēs būs noslēpums līdz pat 8. janvārim.
Gribu dot atbildes un paskaidrojumus uz konkursa gaitā un pēckonkursa laikā izteiktajiem aizrādījumiem par „Lielajā Trusī” pieļautajām kļūdām un neprecizitātēm. Minētās kļūdas un neprecizitātes var iedalīt divās grupās: būtiskās un nebūtiskās kļūdas un neprecizitātes. Par būtiskām uzskatu četras.
1) Tehniska rakstura kļūda par „Šveika” varoņiem. Žēl, ka, manuprāt, labs uzdevums bija „jāizņem” no apgrozības. Protams, nav žēl, ka katram konkursantam tika uzdāvināti 3 punkti.
2) Par Sēlijas pamatiedzīvotājiem. Autors nebija pamanījis kādu it kā sīkumu. Proti, izrādās, ka ir atšķirība starp Sēliju, Sēliju un Sēliju. Sēlija ir gan kultūrvēsturisks novads, gan apdzīvota vieta – ciems Sēlpils pagastā, gan seno sēļu zeme. Ilgi maldoties starp sēļiem, sēliešiem, sēlijiešiem un augšzemniekiem, nolēmu mīļā miera labad piešķirt katram konkursantam pa puspunktam!
3) Par dzeramo sodu. Tā ir, kad profesionāls ģeogrāfs grib būt gudrāks par profesionāliem ķīmiķiem, uzskatīdams, ka nātrija karbonāts ir gandrīz tas pats, kas nātrija hidrogēnkarbonāts, jo karbonāts vien ir. Tiesa rezultātus tas neietekmēja, jo gandrīz visi konkursanti bija atzīmējuši V.I.prāt pareizo atbildi un nopelnījuši īstu „ķīmisku” punktu.
4) Vēl kāda ķīmiska rakstura kļūda, kuru kā savu kļūdu par 90% neuzskatu. Ieejiet Google, uzrakstiet „augsnes skābums”, noklikšķiniet meklēšanas bultiņu un Jums atvērsies Dr. agr. Līvijas Zariņas raksts par augsnes skābumu! Šī raksta tabulā skaidri un gaiši uzrakstīts ... 6. bāziskas (sārmainas) augsnes pH>6.5 ... Pēc 11. decembra plašajiem ķīmiķu protestiem, internetā latviešu un citās valodās veicu pārbaudi un tiešām nekur neatradu apstiprinājumu tam, ka sārmainas augsnes pH ir sākot ar 6.5! Pārsvarā figurēja skaitlis 7 vai skaitļi nenoteiktās robežās. Tici nu vēl pēc tam sievietēm, lai arī Dr.! Punktu ieguva tie konkursanti, kuri atzīmēja neitrālu vai sārmainu augsni.
Nebūtiskās kļūdas un neprecizitātes.
1) Viens no konkursantiem, atsaucoties uz Dr. biol. emer. Edgaru Vimbu un kādu bioloģijas enciklopēdiju angļu valodā, man aizrādīja, ka sēnes nav augi (jautājumā par Boletus edulis jeb baraviku), tā ir atsevišķa dzīvās dabas valsts. Protams, ka negribu un nevaru pretoties tik smagiem argumentiem. Rodas tikai maziņš sadzīvisks jautājums. Kā turpmāk man, kaimiņu tantei Bertai un miljoniem citu sēņotāju dēvēt sēnes? Tante Berta zina, ka kārkli, kazenes un krokusi ir augi, karpas, kazas un krokodili ir dzīvnieki; būdama ļoti erudīta tante, viņa pat zina, ka koraļļi arī ir dzīvnieki. Bet sēnes?! Sadzīvē tās dēvēt par augdzīvniekiem, dzīvniekaugiem, bezhlorofila sporaiņiem vai heterotrofiskiem eikariotiem?! Problēma ... .
2) Tas pats konkursants norādīja uz konkursa autora alošanos jautājumā par 2010. gada oktobri. Būdams cilvēks, kas tic citiem cilvēkiem un internetam, visā nopietnībā uzskatīju, ka šī gada oktobra piecas piektdienas, sestdienas un svētdienas ir notikums, kas atgadās reizi 823 gados, nevis daudz biežāk, kā ir patiesībā. Turpmāk būs mācība!
3) Vārda Jozefs rakstība vācu valodā. Tiešām, vāciski pareizi ir Joseph, nevis Jozeph.
Uzskatu, ka trīs minētās neprecizitātes nenovirzīja konkursantus uz nepareizām sliedēm un neietekmēja viņu rezultātus.
Par vienu kļūdu ir īpaša runa, jo tā ir apzināta kļūda. Pirms vairāk kā gada sākot veidot „Lielo Trusi”, nolēmu tajā iekļaut arī kādu jautājumu par lībiešiem jeb līviem, kuri ir viena no divām Latvijas pamatnācijām. Internetā pētīdams un sijādams faktus par doto tēmu, nolēmu konkursā iekļaut jautājumu par lībiešu alfabētu. Atradu it kā drošu faktu par to, ka lībiešu alfabētā ir 45 burti un drošu sirdi ieliku konkursā attiecīgu jautājumu. Liels bija mans pārsteigums, kad dažas dienas pirms konkursa izlases veidā pārbaudīdams atsevišķus konkursa faktus, konstatēju, ka lībiešu alfabētā palikuši tikai 39 burti! Tālāk vēl trakāk! Dažādos rakstos dažādās valodās bija vēl citi skaitļi: 31, 43, 49! Kaut arī bija laiks un un iespējas šī strīdīgā jautājuma vietā ielikt konkursā citu jautājumu, nolēmu to nedarīt, lai izkliegtu tīmeklī sekojošu saukli. „Cienījamie somugru profesori Budapeštas, Helsinku un Tartu universitātēs, kā arī daudzo lībiešu organizāciju pārstāvji! Beidzot taču vienojaties par elementāru lietu: cik un kādi burti ir lībiešu alfabētā!”
Atbilde uz vienu aizrādījumu. Kāda konkursante aizrādīja, ka nekorekts ir jautājums par vācu valodas artikuliem, jo visi skolā nav mācījušies vācu valodu! Piekrītu, ka visi nav mācījušies minēto valodu, nepiekrītu, ka tas ir nekorekti! Līdzsvaram bija jāuzraksta olimpisko spēļu pilsētas angļu valodā! Domāju, ka ilggadēji un vērīgi konkursanti ir pamanījuši V.I. vājību uz dažādām valodām, sevišķi latīņu valodu. Tiešām uzskatu, ka erudītam cilvēkam jāzina vairāk par divām valodām, kā arī jābūt vispārējai nojausmai (vismaz Elločkas Cilvēkēdājas līmenī) par vairākām citām, sevišķi kaimiņvalstu, valodām.
Uzdevumi, kas sagādāja vislielākās grūtības. Neviens neprata dot autorprāt pareizo atbildi par bankas karti. Tikai divi konkursanti izrādījās tikpat gudri kā nezināmais Sanktpēterburgas milicis un izdomāja, kā ar veca lifta palīdzību uzlauzt durvis. Samērā lielas grūtības sagādāja jautājumi un uzdevumi par ekonomiski fiskāli finansiālām tēmām (nu gan uzrakstīja!), sevišķi, par nekustamā īpašuma nodokli un Bokoko koboko kokobo. Jūs pareizi nojautāt, ka nav tādas valsts Bokoko. Arī koboko un kokobo ir V.I. fantāzijas augļi. Izbrīnīja lielākās daļas (!!) konkursantu aizmiglotās acis lasot III bloka 3. uzdevumu. Uzdevumā divas reizes skaidri bija minēta Latvijas PSR (nevis Latvija), pie tam pagātnes formā! Daži gan pamanījās „sagrabināt” puspunktu vai pat veselu punktu, atzīmējot 1. Maiju vai (un) 1. Septembri!
Konkursanti parādīja apbrīnojamu fantāziju, rakstot baldriāna latvisko nosaukumu. Varianti: baldrijans, baldrijāns, baldrijānis, balderjānis, balderāns, valeriāns, valerijānis.
Divi secinājumi pēc šī konkursa no sastādītāja viedokļa. Pirmais – nopietnais. Kārtējo reizi pārliecinājos, ka pat it kā drošus un pārbaudītus faktus nav par ļaunu pārbaudīt vēl un vēl. Otrais – pusnopietnais. Ņemot vērā varenās ķīmiķu „mafijas” dominanti LEL, ļoti jāuzmanās ar ķīmiskas tematikas jautājumu iekļaušanu konkursos! Šādas tematikas jautājumus un uzdevumus jāpārbauda sevišķi rūpīgi, vai vēl labāk, vispār jāizvairās no tiem!
Nobeigumā visiem, kas internetā izlasīs šo rakstu, novēlu tradicionālos priecīgos Ziemassvētkus un laimīgu Jauno (truša? kaķa? zaķa?) gadu!

LEL 2011.g. atklātā individuālā čempionāta priekšsacīkšu rezultāti
Rīga, Kaļķu iela 1, RTU 301. auditorija, 11.12.2010.g.
Finālisti, kas sacentīsies 08.01.2011.g. (doti alfabēta secībā)
Apsalons Uldis; Auziņš Alberts; Bajārs Gunārs; Barbans Jānis;
Kaņepājs Ojārs; Pupils Māris; Rukšāns Atis; Skrastiņš Kārlis;
Šeške Ingrīda; Turovskis Ivars; Veidemanis Pēteris; Vīnzarāja Sibilla.

Dalībnieki, kuri neiekļuva finālā
13. Purnis Ivars – 162.5 punkti no 300 iespējamiem (1. rezervists);
14. Krūze Inta – 157.5; 15. Kalniņa Lilija – 155;
16. Žaggere Ingrīda – 149; 17. Irbe Ārijs – 148.5;
18. Valdmanis Aivars – 145.5; 19. Dombrovska Baiba – 139.5;
20. Vabulis Vilnis - 126.

To dalībnieku rezultāti, kuri nepiedalījās čempionāta ieskaitē
Krievs Ēvalds – 181 punkts no 300 iespējamiem;
Ļaksa Maija – 170.5; Zellis Juris – 163; Līviņa Baiba – 159.5;
Trumpele Ilze – 157; Alksnis Jānis – 149.5; Pošiva Dace – 144;
Mauriņš Ivars – 143; Jansone Daina – 129; Trumpele Rita – 124.5;
Valdmane Elga – 123.5; Barščevska Silvija – 110.5; Geiba Ārija – 104.5.

Viktors Insbergs